plānots man asociējās ar konveiieru...

Vispār jau mēs katrs esam savām mammām bērni... jautājums vien : ar vai bez pārsteiguma?!

biz_Maariite (27) rakstīja:

Ar / bez... Pārsteigumu jāprot pašam radīt. Gadījums iz manas dzīves(kamēr vēl nebiju piedzimis). Mani reiz ietupināja ''cietumā'' uz 9 mēnešiem. Un kā jūs domājāt, vai nosēdēju? Nekā nebija. Izlauzos brīvībā krietni pirms termiņa

ezitis21 (46) rakstīja:

Tas no Tavas iepriekšējās dzīves?

ezitis21: Tas no cikla: Kā es nācu pasaulē

Ar pasaulé nákshanu viss tá ká bútu skaidrs, bet ar to" ietupináshanu" gan nav skaidrs

Vispār - ko nozīmē gribēts vai negribēts? Tas mazais cilvēciņš ir uztapis un sāk savu ceļu dzīvē. Ja reiz tā sanācis darba procesā, ka viņš nu ir radies, tad vairs nevar būt runa - gribu - negribu. Bērnudārza smilškastes līmenis. Ir cits variants - esmu vai neesmu pietiekami atbildīgs jaunā cilvēciņa audzināšanai un tā tālāk.

mausns (46) rakstīja:

Ai, zini...ja paklausás, kas notikás tajos "tálajos, labajos" Padomju laikos...reti, kursh síkais vispár bija gribéts. Puishi gribéja kniebties( Kad nav gribéjushi! ) ,kontracepcijas nekádas nebija( Iz tautas folkloras apcirkshñiem ir atnákushas ziñas, ka no júrniekiem prezervatívus pirka, péc lietoshanas mazgája un uz velas sñores kaltéja ) ,saprashanas par to...kas un ká...arí nekádas. Lai pie kniebshanás tiktu, karinája dámám makaronus uz ausím( Ai ljublju, ai...a davai zheñitsa... ) un viss notika. Tiesa, kad péc 9.méneshiem mazais piedzima...ne vairs zheñitsa, ne ljublju. Tad tur gimene pret, tad tur jástudé un jámácás, tad tur raksturu nesadaríba u.t.t u.t.t. Ja vecáki nepiespieda precéties( Tolaik ierasta prakse) ,tad puisis aizlidoja tálés zilajás un turpinája baudít dzívi, jauná mámiña palika viena ar bérnu uz rokám.

inQuieto (29) rakstīja:

Meita izvarota taču netapa . Tātad - arī gribēja kniebties. Kungi un dāmas! Vai esat tik ļoti novecojuši, ka vairs neatceraties tik tālus laiku, kā sava jaunība padomju laikos? Reizēm jau tie makaroni tapa sprausti abpusēji.
Un tavs piemērs - tikai un vienīgi jaunēkļa neatbildība un nekulturālība un tā tālāk. Galu galā - sekas (bērns, kurš nav lūdzis, lai viņu uztaisa) ir abpusēja atbildība.

mausns: Galu galā - sekas (bērns, kurš nav lūdzis, lai viņu uztaisa) ir abpusēja atbildība.

ehh...Mausn! Ja tá bútu. Parasti gan bérna tévs aizmúk, atpakalj neskatídamies un visa atbildíba gulstas uz Mátes pleciem.

inQuieto (29) rakstīja:

Nu - tādi tie "donori" (kā viņus citādi nosaukt) ir. Audzināšanas sekas. Un diemžēl tas pāriet uz nākamām paaudzēm. Kādus nu mūs izaudzināja, tādi esam. Kā audzinām savus bērnus, tādi nu viņi iznāk un izaug.
Un, ja tā padomā - viss dzīvē stabili turas uz Mātes pleciem. Pat ja tēvs uzņemas atbildību un nosacīti piedalās pie bērna tā augšanā.... Ir jautājums - cik? Parasti pēc darba atvelkas mājās, ierij vakariņas, nomet sievai naudu un ar avīzi pie televizora.... Visa darbošanās ar to cilvēciņu vienalga ir sievietei. No vīrieša tik vien kā naudas pienesums (komplektā ar netīrām zeķēm, krākšanu blakus un "kas būs vakariņās?".

Nu tā sanāk, ka vecis arī vēl jāaudzina? Ar mammu viņam nepietika?

biz_Maariite (27) rakstīja:

Mamma izaudzina pa savam. A, ja Tev, piemēram, tā nepatīk, tad jāpāraudzina pa savam

_Ida_ (36) rakstīja:

A lá....no me digas! Vispár jau pieaugushu cilvéku vairs neaudzina. Tas ir ká dimants...jau gatavs un izveidots. Var méginát noslípét kádu shkautni( Tikai jáatceras, dimanti ir sasodíti cieti un to reáli var méginát noslípét tikai ar... citu dimantu) ,bet nav garantijas, ka tas izdosies. Vai nav vienkárshák meklét dimantu, kuru nevajag slípét vai kuram pietiek ar mazumiñu dimanta pastas, lai tas spídétu. mirdzétu un laistítos?

Ha! Tīrradņi ? No kāda vecuma Tu vīrieti uzskati par tīrradni, jo līdz tam viņš būtu pielīdzināms tādiem kā zaļknābjiem

ezitis21 (46) rakstīja:

tu atkal izgudro, kas Tev nebija jāgudro Zaļknābi var atpazīt pēc "deguna", ne vecuma

_Ida_ (36) rakstīja:

Ko tad Tu tā salīdzini, kā ar zeķēm guļamistabā vai kā tukšu alus buņdžu nezālēs, kas var tā vienkārši mētāties. No cita, pat dzīvi nodzīvojot, nekāds tīrradnis nav sanācis. No zaļknābja uz nahaļavšķikiem.