| Ikst_ite (38) |
1.10.2009 18:59
|
 |
Mensaje: 4335
|
| |
|
puntuación:
 0 [0]  0
|
 ... visskaistāk laulībā izskatās gulbji, kā mūžīgie "līgava un līgavainis", tie un vēl vairākas putnu sugas arī dzīvo vienā laulībā uzticīgi (bet, izņēmumi jau pastāv visur) visu mūžu.
Atšķirībā no dzīvniekiem, cilvēkiem piemīt ētiskās vērtības (vairāk vai mazāk, kā nu kuram indivīdam), būtībā, tā arī visa atšķirība, bet tā ir ļoti svarīga ar visām izrietošajām sekām.  |
|
|
| Ikst_ite (38) |
1.10.2009 19:13
|
|
Mensaje: 4335
|
| |
|
|
puntuación:
0 [0] 0
|
Citāts no ver .... "Cilvēki ir kā putni - var vienlaicīgi skaisti dziedāt un d..st ..."
Tas ilustrācijai par cilvēku atšķirību no dzīvniekiem |
|
|
|
|
| mausns (49) |
1.10.2009 19:18
|
 |
Mensaje: 4668
|
| |
|
|
puntuación:
0 [0] 0
|
nig (36) rakstīja: ... visskaistāk laulībā izskatās gulbji, kā mūžīgie "līgava un līgavainis", tie un vēl vairākas putnu sugas arī dzīvo vienā laulībā uzticīgi (bet, izņēmumi jau pastāv visur) visu mūžu.
Atšķirībā no dzīvniekiem, cilvēkiem piemīt ētiskās vērtības (vairāk vai mazāk, kā nu kuram indivīdam), būtībā, tā arī visa atšķirība, bet tā ir ļoti svarīga ar visām izrietošajām sekām.
Nevaig gan tik kategoriski. Tas, ka pārējās dzīvās radības ētiskās vērtības atšķiras no mūsējām un reizēm ir mums neizprotamas, absolūti nenozīmē, ka viņu nav.... |
|
|
| Ikst_ite (38) |
1.10.2009 19:55
|
|
Mensaje: 4335
|
| |
|
|
puntuación:
0 [0] 0
|
Gudrie dabas pētnieki jau stāsta, ka neesot gan. Bet, zini, man jau arī gribās domāt, ka kaut kas tur tomēr ir. Kaut kāda nesavtīga mīlestība reizēm nāk no suņiem un kaķiem.
Mans nelaiķa runčuks īsi pirms savas pēdējās stundiņas reizēm mēdza ar tādu dīvainu, mīlestības pilnu skatienu mani vērot, iedomājos, tā varētu skatīties Dievs uz savu tikko izveidoto radību ... Tas bija tiešām tāds dīvains skatiens (ne kaķa), it kā ne no šīs pasaules.
Vienreiz centos aizdzīt odzi prom no mana suņa, baidījos, ka nesakož suni, bet pašai arī bail, lēkāju ar lāpstu apkārt un spiedzu. Un, pēkšņi, kaķis sprauslādams, milzu kūkumu uzmetis, izspūris kā dzeloņcūka, dīvaini kā atspere lēkdams, nesās pie mums (jāpiebilst, ka parasti viņš sunim netuvojās, bet bēga, šoreiz nāca mūs glābt)... Nesavtīgi, aizmirsa par savām bailēm gan no suņa, gan odzes, bet metās man palīgā.
Jā, tādā gadījumā, tās noteikti ir ētiskās vērtības, tikai ārpus saprāta robežām ... |
|
|
* Este tema está cerrado
|
