Cilvēks ir kā glezna un katrs tajā saskata ko citu.Un gleznai ir rāmītis,bet rāmīti mēs mainām dzīves laikā,vairākas reizes
Vienmēr viņu gribas nedaudz greznāku.

Pasaulē viss ir kaut kā dīvaini iekārtots.Ir laimīgie vai arī nelaimīgie,kas viens otramsapņaini acīs veroties,dveš trīs vārdus,ko,laikam vismaz vienreiz dzīvē,kādam esam teikuši ik viens.Ir tādi kas klusībā tvīkst viens otra uzmanības,bet atklātībā skaļi viens par otru ņirdz.Ir tādi kas visu mūžu mīl un tiecas pēc kāda,kuŗš šķiet tāls un neaizsniedzams,un ir tādi,kas atrodas viens otram blakus,bet šos trīs vārdus dveš tikai viens no viņiem.